Vai nerezidentam, kas kļuvis par rezidentu, ir iespējams piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo personu, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas un nav Latvijas Republikas rezidents, piemēram, nepilngadīgu vai 18 gadīgu bērnu, kurš dzīvo ārvalstīs un par kuru nav informācijas par to, vai viņš mācās vai strādā?
Atbilde:
Nerezidentam, kas kļuvis par Latvijas Republikas rezidentu, ir iespējams piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo personu – bērnu līdz 18 gadiem, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas un nav Latvijas Republikas rezidents, – tikai tad, ja ir informācija par to, ka bērns mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Ukrainas civiliedzīvotājam – nerezidentam – ir tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu – nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijas Republikā, – 250 eiro mēnesī.
Atbilde:
Ja mainās nerezidenta (darba ņēmēja) statuss uz rezidenta statusa mēneša vidū, darba devējam ir jāsūta IIN pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem līdz statusa maiņai
Atbilde:
Ja fiziskā persona ir Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja, kurai Latvijā pieder īpašums un dzīvo ģimene, to uzskata par Latvijas rezidenti.
Atbilde:
Fizisko personu uzskata par Latvijas rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā vai šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
Jāņem vērā, ka, nosakot 183 dienu periodu, fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika periodā pēc šā datuma personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).
Tādējādi, lai fizisko personu nodokļu normatīvo aktu piemērošanas vajadzībām varētu uzskatīt par nerezidentu, šī persona nedrīkst atbilst nevienam no minētajiem kritērijiem, tas ir, – fiziskās personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un šī persona neuzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā (kā arī šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).
Atbilde:
Ja persona, kurai Latvijā ir deklarētā dzīvesvieta, uz ārvalsti dodas, tikai lai strādātu, šī persona tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai arī tad, ja darbs ārvalstī būs ilgāks par 183 dienām.