Publicēts: 07.07.2026.

Kas ir uzņēmuma pāreja

Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs pārņem visas saistības, kas saistītas ar uzņēmumu. Par saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma pārejas un kuru izpildes termiņš iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un ieguvējs atbild solidāri (Komerclikuma 20. panta pirmā daļa).

Komerclikuma 18. pants noteic, ka uzņēmums ir komersantam piederošu lietu, tiesību un citu saimniecisko vērtību kopums, ko komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Tādējādi uzņēmuma pāreja var attiekties ne tikai uz materiālajiem aktīviem, bet arī uz nemateriālajiem resursiem un funkcionālajām vienībām.

Uzņēmuma pārejas jēdziens ir ietverts arī citos normatīvajos aktos, piemēram:

  • Darba likuma 117. – 121. pantā (darbinieku tiesību aizsardzība);
  • Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. pantā;
  • Civillikuma 987. un 1402. pantā;
  • Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/23 EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā.

Uzņēmuma pārejas konstatēšana ir būtiska kreditoriem. Ikviens kreditors, aizsargājot savas intereses, var izvērtēt uzņēmuma pārejas esību un, ja nepieciešams, vērst prasījumu pret uzņēmuma ieguvēju civilprocesuālā kārtībā.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, izmanto likumā noteiktās tiesības atgūt uzņēmuma nodevēja nokavētos nodokļu maksājumus arī no uzņēmuma ieguvēja administratīvā procesa ietvaros saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. pantā noteikto kārtību.

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2020. gada 12. marta lēmumā atzīts, ka nodokļa parāda bezstrīda piedziņas gadījumā uzņēmuma pāreja konstatējama administratīvā procesa ietvaros. Minētajā lēmumā norādīts, ka jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru dienests īsteno bezstrīda kārtībā administratīvā procesa ietvaros (pieejams zemāk Latvijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļvietnē.)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļvietne

Saite uz tīmekļvietni www.at.gov.lv
Skatīt vairāk

Izvērtējot, vai konkrētā situācijā ir notikusi uzņēmuma pāreja, VID ņem vērā visaptverošu faktisko apstākļu analīzi. Neviens atsevišķs kritērijs pats par sevi nav izšķirošs – būtiska ir pazīmju kopuma esība, kas norāda uz saimnieciskās darbības pēctecību.

VID analizē būtiskākos aspektus, proti, vai iespējamais uzņēmuma ieguvējs:

  • veic tādu pašu vai līdzīgu saimnieciskās darbības veidu kā uzņēmuma nodevējs;
  • izmanto identisku vai līdzīgu komercnosaukumu (firma) (firma Komerclikuma izpratnē ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā);
  • amatpersonām/īpašniekiem/patiesajiem labuma guvējiem ir saikne ar uzņēmuma nodevēju;
  • uzņēmuma nodevēja grāmatvedību kārto un deklarācijas aizpilda un iesniedz viena un tā pati persona vai pakalpojumu sniedzējs;
  • sadarbojas ar tiem pašiem klientiem vai piegādātājiem, kas bija uzņēmuma nodevējam;
  • vai iespējamā uzņēmuma nodevēja saimnieciskās darbības apjomi samazinās vienlaikus ar uzņēmuma ieguvēja saimnieciskās darbības apjoma pieaugumu;
  • vai iespējamā uzņēmuma nodevēja darbinieki pāriet darbā pie iespējamā uzņēmuma ieguvēja, saglabājot līdzīgus darba pienākumus;
  • vai iespējamā uzņēmuma nodevējs izmanto tās pašas telpas, ēkas, teritorijas, iekārtas, transportlīdzekļus (piemēram, uz nomas vai patapinājuma līguma pamata);
  • vai iespējamais uzņēmuma nodevējs ir nodevis aktīvus uzņēmuma ieguvējam, piemēram, pamatlīdzekļus, inventāru, krājumus, prasījuma tiesības pret debitoriem;
  • pārņem nodevēja saistības, piemēram, kredītsaistības, līzinga līgumus, citas finansiālās saistības;
  • saziņā izmanto tos pašus tālruņa numurus, e-pasta adreses, interneta protokola (IP) adreses u. tml.;
  • ir pārņēmis tīmekļvietnes/sociālajos tīklos izveidotos profilus;
  • citu informāciju, kas varētu liecināt par iespējamo pāreju.

Pārņemot uzņēmumu, kuram ir neizpildītas nodokļu saistības pret valsts budžetu, arī uzņēmuma ieguvējam ir pienākums nodrošināt šo saistību samaksu. 

Uzņēmuma pārejas gadījumā iestājas solidāra atbildība starp uzņēmuma nodevēju un uzņēmuma ieguvēju. Tas tieši ietekmē nodokļu parādu piedziņas kārtību un kreditoru, tai skaitā VID, tiesības.

Ja VID piedzen nodokļu parādu no vienas solidāri atbildīgās personas (piemēram, no uzņēmuma ieguvēja), tad:

  • piedzītā summa tiek novirzīta nodokļu parāda segšanai;
  • vienlaikus proporcionāli tiek samazinātas arī pārējo solidāri atbildīgo personu saistības.

Tas nozīmē, ka saistība ir viena kopīga visām pusēm un vienas personas izpilde samazina katras solidāri atbildīgās personas kopīgo parādu. Minētais tādā pašā veidā piemērojams arī situācijās, kad pārņemtais nodokļu parāds tiek labprātīgi samaksāts.

Uzņēmuma nodevēja maksātnespējas procesa pasludināšana vai tā likvidācija neatbrīvo uzņēmuma ieguvēju no uzņēmuma pārejas rezultātā nodibinātās solidārās atbildības. 

Ja pārņemtā uzņēmuma nokavētos nodokļu maksājumus nav iespējams samaksāt vienā maksājumā, VID uzņēmuma ieguvēju var atbalstīt labprātīgai saistību izpildei. Šādā gadījumā nodokļu maksātājam jāiesniedz VID attiecīgs iesniegums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu. Iesnieguma veidlapa pieejama sadaļā "Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos", izvēloties “Nodokļu parāda, kura piedziņai pieņemts VID lēmums, labprātīga samaksa” un atverot “Iesniegums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu”. Saistību izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt likumā noteikto trīs gadu termiņu.

Ja uzņēmuma ieguvējs nepilda pārņemtā uzņēmuma nodokļu saistības, VID ir tiesīgs nokavētos nodokļu maksājumus atgūt piespiedu kārtā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. pantāparedzētajā kārtībā, vēršot piedziņu uz uzņēmuma ieguvēja naudas līdzekļiem un mantu.