Atbilde:
Nodokli par akmeņoglēm, koksu un brūnoglēm aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru svara vienību atkarībā no to siltumspējas.
Akmeņogļu, koksa un brūnogļu svaru un siltumspēju pamato ar uzskaites dokumentiem. Lai pamatotu nodokļa aprēķinus, nodokļa maksātājs nodrošina akmeņogļu, koksa un brūnogļu uzskaiti atbilstoši to siltumspējai.
Ja uzskaites dokumentos akmeņogļu, koksa un brūnogļu siltumspēja ir norādīta noteiktā intervālā, nodokļa aprēķināšanai izmanto intervāla augstāko robežu.
(Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkts).
Atbilde:
Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.
Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.
Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.
(Dabas resursu nodokļa likuma 12. un 13.pants).
Atbilde:
Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus un veiktu vidi piesārņojošas darbības, personām ir pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu. Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma dabas resursu nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā.
(Dabas resursu nodokļa likuma 12. un 21.pants).
Atbilde:
Dabas resursu nodokli par akmeņoglēm, koksu un brūnoglēm maksā persona, kas pirmā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai izmanto savā saimnieciskajā darbībā akmeņogles, koksu un brūnogles.
(Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkts).
Atbilde:
Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu maksā persona, kura
- iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,
- realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm;
- izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes;
- emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas;
- emitē vidē siltumnīcefekta gāzes;
- apglabā atkritumus;
- lieto ūdens resursus hidroelektrostacijās, kuru hidromezglu kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem.
(Dabas resursu nodokļa likuma 3.pants).
Atbilde:
Atļaujas, licences vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumus izsniedz:
- zemes dzīļu izmantošanas licenci saskaņā ar likumu „Par zemes dzīlēm” izsniedz VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”;
- bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju saskaņā ar likumu „Par zemes dzīlēm” izsniedz attiecīga vietējā pašvaldība;
- ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde;
- dabas resursu lietošanas atļaujas saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde;
- atļaujas parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1165 „Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)” izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde;
- atļaujas A un B kategorijas piesārņojošām darbībām un C kategorijas piesārņojošo darbību apliecinājumus saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde;
- atkritumu apglabāšanas atļauju saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.
Atbilde:
Izmantojot tiešās noteikšanas metodi, rīkojas atbilstoši likuma “Par mērījumu vienotību” un uz šī likuma pamata izdoto tiesību aktu prasībām.
(Likums “Par mērījumu vienotību”, Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumu Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” 54.1.apakšpunkts).
Atbilde:
Katlumājas īpašnieks maksā dabas resursu nodokli, jo persona pirmā Latvijas Republikas teritorijā izmanto savā saimnieciskajā darbībā akmeņogles, koksu un brūnogles.
(Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunkts).
Atbilde:
Katlumājas īpašnieks nemaksā dabas resursu nodokli, jo ogles ir nopirktas Latvijā savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai no SIA “X”. Tātad pirmais dabas resursu nodokli jau ir samaksājis realizētājs (pārdevējs, kas ievedis ogles pārdošanai Latvijā, t.i., SIA “X”).
(Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta “a” apakšpunkts).